bruta
brūta, ae u. brūtes, is, f. (got. brūths, ahd. brūt), die Braut, Neuvermählte, Corp. inscr. Lat. 3, 4746 u. 12666 (brutes). Gloss. V, 314, 32 ›nurus, bruta‹.
brūta, æ, et -tes, is, f. , bru : CIL 3, 4746 ; 12666 ; Gloss. 5, 314, 32.
Nurus, uxor filii vel
Bruta .